Akadēmiskais centrs
Turpinoties dažādiem iekšējās migrācijas procesiem Latvijas sabiedrībā, LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes pētnieki sāks jaunienācēju izpēti Latvijas laukos, analizēs to nozīmi demogrāfijas veicināšanā un iekļaušanos, īpašu uzmanību pievēršot arī ārvalstu studentiem kā specifiskai jaunienācēju sociālajai grupai.
Pētījums ir daļa no Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Jauni risinājumi demogrāfijas un migrācijas procesu izpētē latviskas un eiropeiskas zināšanu sabiedrības attīstībai" (VPP-LETONIKA-2021/4-0002), par kura kopīgu īstenošanu vienojusies Latvijas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un LLU.
"Līdzīgi kā citas postpadomju valstis arī Latvija jau no pagājušā gadsimta 90. gadiem saskaras ar dažādiem izaicinājumiem demogrāfijas procesos: dzimstības samazināšanos, mirstības pieaugumu un emigrāciju. Mēs zinām, ka ikvienas teritorijas attīstības priekšnosacījums ir sabiedrības kvantitatīva un kvalitatīva atjaunošanās, bet pie mums vērojama sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazinājums. Līdz ar to jaunu iedzīvotāju piesaiste it īpaši novados ar negatīvām demogrāfijas tendencēm ir izšķiroši svarīga," stāsta projekta LLU grupas zinātniskā vadītāja, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes asociētā profesore Ženija Krūzmētra.
Ž. Krūzmētra skaidro, ka jaunienācēju pozitīvā ietekme uz demogrāfijas procesiem ir atkarīga no viņu iespējām integrēties vietējās kopienās. Pētnieki pasaulē secinājuši, ka to ietekmē vairāki faktori: jaunienācēja dzimums, uzturēšanās ilgums, etniskā un reliģiskā piederība, kā arī sociālie tīkli. Lai gan ārvalstu pētījumos analizētas integrēšanās procesa pozitīvās un negatīvās sekas, Latvijā jautājums līdz šim nav plaši pētīts, līdz ar to LLU pētnieku grupa tam pievērsīs pastiprinātu uzmanību un izvērtēs jaunienācēju integrēšanos dažādās Latvijas teritorijās un vietējās sistēmās.
"Pēdējos gados novērojama tendence, ka cilvēki no lielajām pilsētām pārceļas uz dzīvi mazākās pilsētās vai lauku teritorijās. Šo tendenci pastiprināja Covid-19 pandēmija, jo radās iespēja strādāt attālināti un palielinājās cilvēku vēlme būt tuvāk dabai. Jaunienācēji lauku teritorijās ir iespēja pozitīvi mainīt demogrāfisko situāciju, radot jaunas darba vietas un piepildot tukšās vietas vietējās skolās. Bet pašvaldībās, kurās nav spēcīga atbalsta tīkla, jaunienācēju integrēšanās ir apgrūtināta. Izaicinājumu pilns ir arī jautājums par studentu ienākšanu universitāšu pilsētās un to integrēšanu vietējā kopienā. Pētījumā centīsimies rast risinājumus, kas palīdzētu mazināt negatīvos demogrāfijas procesus un saskatīt jaunienācējos iespējas sabiedrības atjaunotnei," stāsta Ž. Krūzmētra.
Kopīgais projekta mērķis ir sniegt jaunas zināšanas un risinājumus demogrāfijas un migrācijas procesu izpētē, lai sekmētu ilgtspējīgu Latvijas sabiedrības un valsts attīstību. Pētījums sniegs datos balstītu analīzi, aplūkojot demogrāfijas un migrācijas procesus, to tiesiskos un efektīvas vadības aspektus. Tāpat tiks akcentēta remigrācija un diasporas sadarbības tīkli, kā arī talantīgu speciālistu migrācija un to ietekme uz cilvēkkapitālu. Tiks analizēti iekļaujošas sabiedrības jautājumi dažāda līmeņa teritorijās, jauniebraucēju integrācija izglītībā un integrācija sabiedrībā caur reliģiskām kopienām.
Plānots, ka projekta rezultāti sniegs izvērstu analīzi par demogrāfijas un migrācijas procesiem, akcentējot sabiedrības ilgtspēju un iekļaujošu attīstību. Izvērtējot mūsdienu demogrāfisko un migrācijas procesu daudzveidību, tiks piedāvāti pētniecībā balstīti ilgtspējīgas rīcībpolitikas risinājumi demogrāfijas un migrācijas jautājumos, un iegūtie rezultāti sekmēs iekļaujošas sabiedrības attīstību Latvijā.
