Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs (2.Kor 4:18)

Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs (2.Kor. 4:18)
Ieskats vecticībnieku sakrālajā mantojumā

Latvijas vecticībnieki ir viena no pasaules un Latvijas vēsturiskajām etnoreliģiskajām kristiešu kopienām ar vairāk nekā 350 gadu ilgu pieredzi dzīvot citticīgo un cittautiešu vidē, saglabājot savu ticību un tradīcijas, kopjot ieradumu būt krietniem kaimiņiem – strādīgiem, neuzmācīgiem, atturīgiem, bet reizē arī atbildīgiem un izpalīdzīgiem. Tomēr kaimiņu būšana ne vienmēr nozīmē laišanu tuvu klāt – savā ticībā, savu priekšstatu pasaulē, kurā tagadnei un nākotnei nav lielas nozīmes, jo, vecticībnieku skatījumā, Pareizticīgās Baznīcas shizma jau 17. gs. 2. pusē iezīmēja “pēdējo laiku” iestāšanos. Nav svarīgi, cik ilgi tie turpināsies cilvēciskajā mērījumā, būtiski ir, ka šajā pārlaicīgumā ir jāsaglabā stūrakmeņi, kuri veido vecticības pamatu – senais dievkalpojuma rits, kurā vienbalsīgajai dziedāšanai ir īpašs lūgšanas dziļums, dievbijīgi koptas paražas.

Vecticībnieku lūgšanu nami, rokrakstu grāmatas un ikonas, – tas viss ir tikai redzama forma, kuru skar un apdraud gan laika zobs, gan cilvēku paviršība un aizmiršana. Bet šīs, mūsdienās strauji izgaistošās pēdas, ved pie dziļākās izpratnes par ticības saknēm un būtību. Vecticībnieku pieredzi ietekmēja vajāšanas, aizliegumi un aizspriedumi, tomēr viņu saglabātais sakrālais mantojums arī šodien ir avots, no kura var smelties iedvesmu un spēku mūsdienu absurdajā pasaulē.

Par vecticības sakrālo mantojumu, tā veidošanos un nozīmi mūsdienu Latvijā sarunāsies vecticībnieku pētniece Nadežda Pazuhina, garīgās mūzikas komponists Andrejs Selickis un mākslinieks Kristaps Epners, kura video darbs “Maslova” par Latgales vecticībniekiem un Maslovas lūgšanu namu apskatāms Survival Kit 13 izstādē.

DALĪBNIEKI

Nadežda Pazuhina, Dr. art, LU FSI vadošā pētniece, kultūrvēsturniece un reliģiju pētniece. Pētniecisko interešu lokā ir vecticībnieku draudžu vēsture Latvijā un Baltijā, vecticībnieku kultūras prakses un sakrālais mantojums.

Kristaps Epners ir latviešu mākslinieks un grafiskais dizainers. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Jau kopš pirmajām eksponētajām videoinstalācijām pieteicis sevi kā mākslinieku, kuru interesē mākslā reti pētītā pašdisciplīnas, rutīnas un pienākuma tēma. 2017. un 2019. gada Purvīša balvas nominants, darbi izstādīti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, “AV17” galerijā Viļņā, Tallinas Mākslas zālē, “Den Frie” laikmetīgās mākslas centrā Kopenhāgenā, Jaunajā Tretjakova galerijā Maskavā, Etnogrāfijas muzejā Gdaņskā, Akureiri mākslas muzejā un citur.

Andrejs Selickis ir mūsdienu akadēmiskās un tautiski sakrālās ievirzes latviešu komponists. Viņa radošās darbības un izpētes lauks ir bizantiešu-baznīcslāvu monodija ("zīmju dziedājums") un Latvijas sakrālās kultūras muzikālā kanona iespējamā arhetipija. Darbojas arī Latvijas Pareizticīgajā Baznīcā liturģiski muzikālajā jomā.


“The Hearing Voices Cafe” ir Gētes institūta projekts, kas tiek īstenots kā daļa no visaptveroša pasākumu kopuma ar VFR Ārlietu ministrijas mērķfinansējumu no 2022. gada budžeta papildinājuma Krievijas agresīvā kara Ukrainā seku mīkstināšanai.

*Pasākums notiks latviešu valodā.

Survival Kit 13 publiskā programma: https://lcca.lv/lv/survival-kit-13/programma/

*Pasākumu iespējams apmeklēt arī cilvēkiem ar invaliditāti. Pirms apmeklējuma aicinām iepazīties ar vides pieejamības raksturojumu (latviešu un krievu valodā): https://lcca.lv/lv/survival-kit-13/pieejamiba/ Ja jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir radušies jautājumi par festivāla pieejamību, lūdzam rakstīt mums uz e-pastu mara@lcca.lv